Šī apcerējuma mērķis ir rosināt pārdomas par vidi ap mums elektromagnētisko lauku (turpmāk – EML) sakarā. Cik šī vide ir sakārtota vai nesakārtota, un ko mēs katrs tur varam darīt.

Cilvēkam nav maņu orgānu, kas ļautu EML saredzēt, sadzirdēt vai sajust kādā citā “taustāmā” veidā. Protams, izņemot mazu EML daļu, kuru mēs uztveram kā redzamo gaismu un siltumu. No pārāk spilgtas gaismas mēs novēršamies, no karstas plīts instinktīvi atraujam roku. Te viss ir kārtībā, tās ir lietas, kuras mēs jūtam, līdz ar to varam pret tām aizsargāties. Taču tepat blakus redzamajai ir arī ultravioletā gaisma. To mēs vairs tiešā veidā “neredzam”. Tās iedarbību mēs jūtam tikai pēc brīža kā iedegumu. Cik šīs sajūtas būs patīkamas, tas atkarīgs vairs tikai no mūsu pieredzes, cik ilgi drīkstam sevi pakļaut šim starojumam. Diemžēl tikai pieredzes, nevis tiešas sajūtas.

Apskatot vēl citas EML frekvences un viļņu garumus, mums bieži vien trūkst ne tikai sajūtas, bet arī pieredzes. Tehniski jau mēs varam būt ļoti izglītoti. Mēs zinam, kādā frekvencē strādā mūsu mobilais telefons, kādos viļņu garumos raida tas vai cits TV kanāls. Šodien ļoti daudzi cilvēki varētu nosaukt populārāko FM radiostaciju frekvences. Bet vai kāds varētu pateikt, kura frekvence – SWH vai SKONTO ir man veselīgāka? Kā mans organisms uztver 105,2 Mhz un kā 107,2 Mhz frekvenci? Ak jā, piemirsu, noskaņot uz noteiktu staciju jau es varu tikai savu radiouztvērēju. Manam ķermenim nav šādas selektīvas spējas, tāpēc būs vien “jāklausās” abi reizē, jo šie jau vienmēr ir tepat blakus. Tāpat kā pārējās radiostacijas, TV kanāli, mobilie telefoni, mikroviļņu krāsniņas, ledusskapji, tosteri … Tā būtu īsta tirgus kņada, ja vien mēs spētu to sadzirdēt.

Nu ko, paklausīsimies? Zemu frekvenču EML mēs tiešām varam sadzirdēt, ja šīs svārstības pārveidojam akustiskajās. Droši vien būsiet pamanījuši kādā koncertā, ka kaut kur uz aparatūras nolikts mikrofons rada nepatīkamu dūkoņu. Lūk šo dūkoņu tad arī rada EML, kuru izstaro aparatūra. Nonākot mikrofona spolītē šis starojums pēkšņi kļūst dzirdams. Pamēģināsim šo principu izmantot. Varētu jau tiešām izmantot dinamisko mikrofonu, bet tas reizē uztvers arī akustiskos trokšņus. Mūsu mērķis šoreiz ir paklausīties elektromagnētiskos trokšņus. Tāpēc es izgatavoju ļoti vienkāršu trokšņu uztvērēju:

Tā ir vienkārša releja spole, kurai pievienots parasts 3,5 mm diametra austiņu/mikrofona spraudnis. Tad vēl vajadzīgs pastiprinātājs. Vienkāršākajā variantā varam izmantot parastu diktafonu. Iespraužam spoles spraudni mikrofona vietā, ieslēdzam ieraksta režīmu un tad varam sākt pētīt mūsu “tirgus placi”. Te būs daži “balsu” piemēri.

Šodien katrās mājās vai darba vietā būs noteikti atrodama vismaz kāda ekonomiskā spuldzīte vai galda lampa.

Gandrīz katram ir kāds mobilais telefons:

Arī dators ir tikpat ikdienišķa lieta:

Bet dators nevar iztikt bez barošanas bloka. Tie mēdz būt īpaši „skaļi“:

Lielie datori neatpaliek, protams. Vislielākais troksnis „dzirdams“ to barošanas bloku tuvumā:

Katram kārtīgam datoram vajag arī UPS iekārtu:

Domājāt ka datorpele nepīkst? Un kā vēl…

Uzmetot aci kādai ierīcei, ne vienmēr var uzminēt, cik lielu troksni tā rada. Nav šaubu par tādām ierīcēm kā elektromotori,

vai klasiskie barošanas bloki ar transformatoru:

Bet pārsteigumu var sagādāt eglītes spuldzīšu virtene:

Šī “tirgus plača” daudzbalsība un skaļums pēdējos 40 – 50 gados ir pieauguši neiedomājamu skaitu reižu. Iesākumā jau bija tikai tā parastā kvēlspuldze pie griestiem. Tad nāca televizors un ledusskapis. Toties tagad - paskatieties apkārt - lai cik jums elektrības rozetes arī būtu, tās visas ir aizņemtas un vajag vēl!

Vai šis elektromagnētiskais troksnis varētu būt mums kaitīgs? Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav un droši vien nekad arī nebūs. Atbilde ir skaidra tikai galējos gadījumos. Ja lauka intensitāte tuvojas tai, kas ir mikroviļņu krāsniņā, tas vairs nav veselīgi. Kurš tad grib uzvārīties vai izcepties?

Vienkārši runājot, šobrīd spēkā esošās starptautiskās ICNIRP normas ir rakstītas tieši pēc šāda, „neizcepšanās“ principa. Vārdu sakot, normas tiek ievērotas tad, kad EML neizraisa kaut cik jūtamu temperatūras izmaiņu mūsu ķermeņa audos! Vai šādas normas ir labas vai sliktas? Ne viens, ne otrs, tā vienkārši ir realitāte, tās ir šodienas reālās iespējas kaut ko izmērīt. Termometru vistai padusē un krāsniņā iekšā. Tad griežam regulatoru un vērojam, kad šai sāks temperatūra celties! Viegli definējama un viegli kontrolējama norma.

No otras puses derētu atcerēties, ka cilvēks jau arī ir sava veida „elektriska mašīna“. Mūsu ķermenis tā vien pulsē no iekšējām strāvām un vibrācijām. Ar elektrisku impulsu palīdzību maņu orgāni nodod informāciju smadzenēm, kā arī smadzenes dod komandas ķermeņa funkciju regulēšanai. Šie signāli nav visai spēcīgi, salīdzinot ar cilvēka radīto iekārtu trokšņiem. Tirgus kņadas dēļ cilvēki dažkārt var viens otru nesadzirdēt. Interesanti, vai ārējo trošņu dēļ var tikt traucētas arī mūsu organisma iekšējās komunikācijas? Droši vien tas ir iespējams. Es jau tikai priecātos, ja izrādītos, ka kļūdos ar šādu pieņēmumu. Šādas iedarbības līmeni mēs nosacīti varētu nosaukt par „informatīvo traucējumu“ līmeni.

Šo divu līmeņu - „neizcepšanās“ un „informatīvā“ atšķirības var būt vairākos tūkstošos reižu, ja runājam par fizikāli mērāmām dimensijām. Tas ir milzīgs pētījumu lauks, kuru diez vai tuvākā nākotnē izdosies aprakstīt jēdzienos „kaitīgs“ vai „nekaitīgs“. Pētījumi jau notiek, bet tie ir ļoti darbietilpīgi un, galvenais, laikietilpīgi. Piemēram, ir bijuši pētījumi, vai mobilā telefona lietošana var izraisīt vēzi. Tam nolūkam taču vajadzēja savākt datus par divām cilvēku grupām daudzu gadu garumā. Vienā grupā cilvēki, kas lieto mobilo telefonu, otrā - kas nelieto (pamēģiniet vēl tādus šodien atrast!). Tad vēl virkne blakus faktoru, vēl dati par vidējiem saslimstības rādītājiem, un pēc 10 gadiem pamēģiniet izzīlēt, kāpēc tas 1 no 100 ir saslimis! Bet mobilie sakari uz vietas nestāv. Ja pirms 10 gadiem bija 1 mobilo sakaru standarts, tad šodien jau ir 4 - 5 un tikpat dažādas frekvences. Kura no tām mazāk kancerogēna? Bez tam, jautājums jau bija tikai viens - izraisa vai neizraisa vēzi? Bet kā ar citiem jautājumiem - vai neietekmē asinsspiedienu, vai neizraisa galvassāpes utml?

Mēs pieminējām tikai mobilo telefonu, bet ir taču vesela virkne citu ierīču, kas „dzied“ citās balsīs. Par daudzām no tām mēs nezinām vispār neko! Mēs vienkārši pieņemam, ka tās mums ir vajadzīgas, tātad nevar būt kaitīgas.

Standarts ir kā latiņa augstlēkšanā. Šobrīd mēs ar pūlēm varam pieveikt ICNIRP „augstumu“, kaut arī nojaušam, ka liels sasniegums tas nav. Tāpēc „daudz stingrāka pieeja ir dažās valstīs, balstoties uz piesardzības principu“, tā var lasīt piemēram Sabiedrības Veselības Aģentūras lapā.

Ir valstis, kas šo latiņu ir pacēlušas augstāk. Ja palasām Sabiedrības Veselības Aģentūras lapu, tad redzam, ka citas Eiropas valstis pieļaujamās normas ir samazinājušas 2 līdz 10 reizes. Ir jauki, ka šīs valstis rūpējas par saviem pilsoņiem. Bet vai reāli tas ko maina? Atcerēsimies, ka ICNIRP normas ir rakstītas pēc „krāsniņas principa“. Tomēr lielākā daļa mūsu sadzīves elektroierīču nav mikroviļņu krāsniņas, tāpēc ne-rūpnieciskā vidē arī tā 10x stingrākā norma izpildās automātiski. Bet vai ar to pietiek?

Ir pētnieki un institūcijas, kā piemēram ECOLOG - Institut Hannoverē, vai BUND Berlīnē, kas iesaka daudz stingrākas normas. Bet tā jau ir nākotnes vīzija. Izdarot mērījumus savās mājās, man nācās secināt, ka labi pacīnoties varbūt varu panākt kādu kompromisa variantu ar ECOLOG normām. Savukārt BUND normas nav sasniedzamas, izmantojot šodienas elektroierīces. Ja nu vienīgi dzīvojot meža vidū bez elektrības .

Latvijā oficiālā līmenī vēl jātiek galā ar tām pašām ICNIRP normām. Eksistē darba aizsardzības vadlīnijas un noteikumi, tomēr reāli nekas daudz nenotiek. No praktisku apsvērumu puses to ļoti labi var saprast. Pirmkārt, mēraparatūra šādām pārbaudēm valsts mērogā maksās kaudzi naudas, jo vienas tādas ierīces cena jau ir rakstāma vismaz ar 4 cipariem. Tad vēl ir vajadzīgi speciālisti ar vajadzīgajām prasmēm un zināšanām. Un vēl šiem speciālistiem būs jāsaņem alga. Un tā vēl ir tikai aisberga redzamā daļa. Jebkura mēraparatūra, kuru izmanto nopietniem mērķiem, ir regulāri jāpārbauda. Uzdrīkstos izteikt minējumu, ka Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs šāda veida mērījumiem nav gatavs.

Ko tad darīt, ja tas viss tik sarežģīti? Ir jau arī vienkāršas lietas, kas pieejamas katram. Vispirms esiet vērīgi un uzmanīgi apskatiet savu darba vai atpūtas vietu. Kā likums, šajā frontē ienaidnieki ir vispims jāmeklē savā tiešā tuvumā.

• Izslēdziet ierīces, kuras šobrīd nelietojat. Izraujiet no kontakta arī to barošanas blokus. Pie reizes arī mazliet elektrības rēķinu samazināsiet.

• Šie elektromagnētisko trokšņu lauki ātri dilst, palielinoties attālumam no starojuma avota. Palielinoties attālumam 2x, lauka iedarbība vājinās 4x. Tāpēc iekontaktējiet elektroierīces tālāk no sava krēsla vai gultas, ja tas iespējams. Palūkojieties arī, kas notiek aiz sienas Jums blakus! Ja nepieciešams, pārvietojiet savu krēslu. Arī metram vai pusmetram ir liela nozīme.

• Ekonomiskās un dienasgaismas spuldzes ir laba lieta, kad iet runa par enerģijas taupīšanu. Tomēr es tās neskrūvētu galda lampā, kura atrodas 30 cm attālumā no manas sejas. Tām vieta pie griestiem. Arī halogēnās galda lampas nav labas, jo tām pamatnē bieži ir iebūvēts transformators, kas tiešā tuvumā ir spēcīgs starojuma avots. Galda lampā jāskrūvē vai nu parastā kvēlspuldze, vai gaismas diožu lampiņa, ja jūs uztrauc ekonomija.

• Mikroviļnu krāsnīm ir standarts, kas normē to izstarojumu 5cm attālumā no krāsniņas. Tad varbūt labāk neturēt roku uz krāsniņas, kamēr tā darbojas, un nebāzt degunu dikti tuvu, lai palūkotos uz topošo cepeti?

* Mobilais telefons. Droši vien nav tik kaitīgs, kā leģendas stāsta. Kad netiek lietots un stāv blakus uz galda, nav neko trokšņaināks par kabatas kalkulatoru. Kaut kāds izstarojuma līmenis ir tikai tad, kad runājat, bet vislielākais tad, kad Jums kāds zvana. Esmu redzējis dažas mēriekārtas, kuras sāk rādīt aplamības, kad tām blakus iezvanas mobilais telefons. Varbūt šo labāk neturēt pie auss, gaidot zvanu. Ja runājat daudz, varbūt tomēr apsveriet iespēju iegādāties kādu austiņu-mikrofonu. Arī bluetooth bezvadu austiņa būs laba izvēle. Kaut arī tajā ir raidītājs, tā jauda ir krietni vien mazāka, jo tā darbības rādiuss ir tikai 10m, turpretim pašam telefonam „jābliež“ līdz pat 10km.

• No sakaru līdzekļiem visnejaukākie ir DECT tipa radiotelefoni. Kādreiz mājās lietoju Siemens Gigaset. Biju diezgan nepatīkami pārsteigts, kad pamērīju, kas no tā nāk ārā. Individuālās klausulītes jau ir klusas un mierīgas, kad tās nelieto. Toties bāzes stacija! Raida nepārtraukti un ar maksimālo jaudu! Pie kam šīs frekveces diezgan labi iet cauri sienām, un otrā dzīvokļa stūrī signāls nav īpaši vājāks. Padomājiet, vai tiešām Jums vajag radiotelefonu! Ja tomēr vajag, tad labāk izvēlēties parasto - „viena bāze, viena klausule“ variantu. Tas vismaz klusē, kad to nelieto.

• Mājas bezvadu datortīkls īpaši kaitīgs neizskatās, izstarotās jaudas ir patiešam zemas, kā arī izstaro tikai tad, kad tiek pārraidīta informācija. Protams, ja variet, tad neizvietojiet tā antenas tieši uz rakstāmgalda. Ja iespējams, es tomēr izvēlos vadu tīklu, arī dažu citu faktoru dēļ. Tomēr lielāka stabilitāte un mazāk rūpju par drošību. Bez tam arī jāatceras, ka tas izmanto to pašu frekvenču diapazonu, ko dažas citas bezvadu ierīces. Tāpēc var izrādīties, ka Jūsu bezvadu tīkls traucē kaimiņam izmantot videosignāla raidītāju, savukārt viņa raidītājs bremzē Jūsu datortīklu!

Manā rīcībā ir pāris vācu firmas Aaronia AG spektra analizatori. Ja godīgi, nu nav tie izcilākie, bet nav arī dārgākie. Tomēr diez vai Jūs tos gribēsiet iegādāties mājas vajadzībām. Es saprotu, ka releja spoles visiem mājās arī nemētājas .

Tomēr, ja vēlaties paši kaut ko pamērīt, ir vēl viena, katram pieejama iespēja. Nesen būvlietu veikalā uzgāju šo elektrības indikatoru:

Šķiet, maksāja tikai pāris latus. Tam ir režīms, kurā uztverot elektromagnētisko lauku, tas pīkst. Jo lauks spēcīgāks, jo pīkstiens briesmīgāks. Šāda „instrumenta“ iespējas ir diezgan ierobežotas, toties lietošana vienkārša. Iesākumā to „kalibrējam“: novietojam to apmēram 1m attālumā no TV ekrāna un lūkojam atcerēties skaņas līmeni, kādu tas izdod. Tas tad būs „brīdinājuma“ līmenis, kurš uzskatāms par „neveselīgu“. Tagad varat to salīdzināt ar citu elektroiekārtu radīto skaņas intensitāti. Paņemiet šo indikatoru līdz, kad dosieties izbraukumā. Būs interesanti pavērot tā reakciju zem augstsprieguma līnijas, vai braucot pāri kādam HES tiltam.

Reiz kāda pazīstama gleznotāja man teica - viņa gleznojot naivisma stilā. Man tas ļoti patīk, tāpēc man mājās ir divas viņas gleznas. Tā arī šis raksts ir tapis fiziķa-naivista stilā . Es pilnīgi piekritīšu speciālistiem, kas teiks, ka esmu visu bezkaunīgi vienkāršojis un balansēju uz faktu - spekulāciju robežas. Tas darīts ar vienu mērķi - pasniegt šo tēmu maksimāli saprotamā veidā.

Esiet šodien vērīgi, un varbūt
rīt jutīsieties mazliet labāk!
Veiksmi Jums!

Māris Stegenburgs

Doties uz komentāru nodaļu→

ICNIRP
Sabiedrības Veselības Aģentūra
ECOLOG - Institut
BUND
Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs
Pasaules Veselības Organizācija
Aaronia AG